|
Pēc Sabiedriskās Izmeklēšanas Biroja piedalīšanās pētījumos toksisko atkritumu starptautiskās kontrabandas apkarošanā Itālijā arestēti jau deviņi itāļu mafiozi. |
|
2008.gada 24.novembris. Latvijas žurnālistiskās izpētes organizācija — Sabiedriskās Izmeklēšanas Birojs ārkārtīgi sekmīgi piedalījās starptautiskā izpētes projektā, kura mērķis bija izpētīt iespējamu toksisko un kodolatkritumu kontrabandas maršrutu no Austrumeiropas uz Itāliju saskaņā ar informāciju, kas iegūta no Dženovas un Montekarlo prokuratūrām. Dženovas prokuratūra pieļauj iespēju, ka tieši vai netieši iesaistītas ir arī četras firmas no Latvijas. Viena no iespējām — Latvijas firmas kritušas par upuri starptautiskām mahinācijām. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
Ventspils uzņēmējam Stepanovam, visticamāk, piemērots aizdomās turamā statuss |
13.11.2008. NRA
Ventspils uzņēmējam Oļegam Stepanovam kāda kriminālprocesa gaitā, visticamāk, ir piemērots aizdomās turamā statuss.
Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse aģentūrai LETA apstiprināja, ka Stepanovam saistībā ar kāda kriminālprocesa izmeklēšanu Ekonomikas policijas pārvaldē plānots piemērot drošības līdzekli. Pagaidām Stepanovs nav atsaucies policijas lūgumam ierasties policijā drošības līdzekļa piemērošanai, bet bez viņa klātbūtnes to nevarot izdarīt.
Par to, kādi ierobežojumi Stepanovam tiks noteikti un vai šie ierobežojumi skars arī viņa īpašumus, policija informāciju nesniedz. Virse norādīja, ka sīkāku informāciju par kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām policija nekomentē.
Lai gan policija neapstiprina, ka uzņēmējam piemērots aizdomās turamā statuss, tomēr saskaņā ar likumdošanu, personai drošības līdzekli var piemērot tikai tad, ja tā kādā lietā ir atzīta par aizdomās turamo vai tai ir uzrādīta apsūdzība.
Savukārt Stepanovs norāda, ka "izskanējušās ziņas ir pilnīga un absolūta nepatiesība, man nekas nav zināms par kriminālprocesiem un aizdomās turamā statusiem vai man nosūtītām pavēstēm".
Uzņēmēja sabiedrisko attiecību konsultants Aleksandrs Niklass aģentūrai LETA norādīja, ka mediji tiek aicināti ar atbildību izturēties pret nepārdomātām ziņām, ko sniedz amatpersonas, un pauda izbrīnu, ka Valsts policija par savām plānotajām darbībām sniedz publisku informāciju, pirms tās ir notikušas, tāpēc tas tiek vērtēts kā zināma provokācija ar mērķi graut Stepanova labo vārdu un lietišķo reputāciju.
Stepanovs ir viens no ietekmīgākajiem Ventspils uzņēmējiem un redzamākais tā dēvētās Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu nometnes pārstāvis. Viņš regulāri tiek iekļauts mediju veidotajos Latvijas miljonāru sarakstos.
Jau ziņots, ka šā gada 12.februrī Ekonomikas policija veica kratīšanu divos ar Stepanovu saistītos uzņēmumos - "SSF Logistic" un "Naftaship".
Savukārt laikraksts "Neatkarīgā" iepriekš ziņoja, ka kriminālprocesā par iespējamu liela mēroga krāpšanos, slēdzot "Latvijas kuģniecībai" (LK) neizdevīgus frakta un kuģu remonta līgumus, aizdomās turētā statuss piemērots bijušajam LK valdes loceklim Valērijam Godunovam un Ņinai Gļebovai, kura ir Stepanovam piederošo firmu finansiste.
Virse, vaicāta par jaunumiem LK kriminālprocesā un prognozēm, kad lieta varētu nonākt tiesā, laikrakstam tolaik skaidroja: "Kriminālprocesā joprojām tiek turpināta izmeklēšana, un saskaņā ar Kriminālprocesa likumu sīkāku informāciju par procesuālajām darbībām izmeklēšanā šobrīd nav iespējams sniegt. Tāpat ir grūti prognozēt konkrētu laiku, kad šis process varētu tikt nodots tiesai."
Kā ziņots, šā gada martā Finanšu policija sāka kriminālprocesu, lai pārbaudītu iespējamus notikušus noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecībai, kas veikti, legalizējot no LK saimnieciskās darbības iegūtus līdzekļus, veicot nereģistrētu uzņēmējdarbību un izvairoties no nodokļu nomaksas. Kriminālprocess pārbaudei sākts, pamatojoties uz pērnā gada nogalē saņemto LK dažu akciju īpašnieka Imanta Liepiņa iesniegumu, kuram pievienoti finanšu darbības apliecinoši dokumenti.
Iesniegumā norādīts, ka vairākas personas - Gļebova, Aleksandrs Jauniņš, Jeļena Zelenska, Godunovs, Stepanovs, Alvis Akmens, Aivars Enkuzens, Mārtiņš Kvēps, Rūdolfs Meroni - veikuši nereģistrētu uzņēmējdarbību, kā arī izvairījušies no nodokļu maksāšanas milzīgos apjomos. Valstij nodarītie zaudējumi nesamaksāta pievienotās vērtības nodokļa rezultātā sasniedzot septiņus miljonus ASV dolāru (3,2 miljonus latu), iesniegumā apgalvojis Liepiņš.
Iesniegumā tiek norādīts uz šo personu iespējamu saistību ar LK kuģu neizdevīgas fraktēšanas dēļ iegūtu līdzekļu tālāku legalizēšanu Latvijā.
Savukārt februāra sākumā LK saņēma Ekonomikas policijas lēmumu par LK atzīšanu par cietušo kriminālprocesā, kura dēļ uzņēmumam laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam neizdevīgi slēgtu kuģa fraktu līgumu dēļ iepriekšējās vadības laikā nodarīti vairāk nekā 36 miljonu ASV dolāru jeb aptuveni 17 miljonus latu lieli zaudējumi, aģentūru LETA informēja LK Sabiedrisko attiecību dienestā.
Kriminālprocess tika sākts saistībā ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 197.pantā un 177.panta trešajā daļā.
Krimināllieta par neizdevīgajiem kuģu frakta līgumiem tika ierosināta jau 2005.gada jūlijā, un tās pamatā bija starptautisku kuģošanas biznesa auditoru "Moore Stephens" ziņojums, kas identificēja virkni kuģu frakta līgumu par pazeminātām cenām, kas slēgti ar kompānijām, kuras saistītas ar uzņēmuma bijušajām amatpersonām, tādējādi LK nodarot būtiskus zaudējumus.
Uzņēmuma vadības ierosinātas iekšējās izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka bijušās amatpersonas uz laiku nodevušas kuģus nomā par būtiski pazeminātām cenām dažādām ārzonas firmām, kuras vēlāk kuģus izīrējušas jau par tirgus cenu, gūstot vairāku miljonu peļņu, apejot LK un nodarot uzņēmumam zaudējumus.
|
|
Meroni draud ar šķīrējtiesu |
21.04.2008. NRA
Vairāku Ventspils uzņēmumu akcionārs, Nīderlandē reģistrētais uzņēmums Beleggingsmaatschappij Geit draud tiesāties ar Latvijas valsti un piedzīt 100 miljonus eiro par zaudējumiem tā dēvētajā Ventspils tranzītbiznesa karā.
Kopš Latvija pēc Stokholmas šķīrējtiesas sprieduma bija spiesta samaksāt vairāk nekā piecus miljonus latu par Rīgas ostā iemānīta zviedru kuģa vraka nodošanu metāllūžņos it kā bez kuģa īpašnieku atļaujas, starptautiskās šķīrējtiesas piesaukšana jāuztver kā nopietns drauds Latvijas nodokļu maksātājiem. To izmanto Latvijā labi zināmais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, ar avīzes Dienas Bizness starpniecību informējot par Beleggingsmaatschappij Geit nodomu prasīt no Latvijas valsts kompensāciju par to, ka Latvijas uzņēmumi Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta u. c. esot iesaistīti "apšaubāmos tiesu procesos". Pret viņiem izvirzīto prasību kopapjoms pārsniedz minētos 100 miljonus eiro. R. Meroni draud ar kādu privātu šķīrējtiesu Vašingtonā. Piektdien tika nosūtītas brīdinājuma vēstules Saeimas priekšsēdētājam Guntaram Daudzem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam un premjeram Ivaram Godmanim. Situāciju vēl interesantāku padara tas, ka Latvijas valsts Ģenerālprokuratūras personā ir izvēlējusies tieši R. Meroni par vairāku Ventspils uzņēmumu aktīvu glabātāju sakarā ar krimināllietām, ar kurām ir saistīti arī tie tiesu procesi, pret kuriem R. Meroni protestē.
Neatkarīgā jau rakstījusi, ka tā dēvētais Ventspils uzņēmumu investors ar nosaukumu Beleggingsmaatschappij Geit (tulkojumā - Naudas ieguldījumi āžiem) ir Amsterdamā kādā paskastītē Stravinska avēnijā meklējams "investīciju uzņēmums". Tam nekad nav bijuši darbinieki, birojs vai kaut bankas konts, un tas neko nav investējis tādās kompānijās kā Kālija parks vai Ventspils tirdzniecības osta, bet patiešām ir kļuvis par šo uzņēmumu akciju turētāju.
|
|
Prokuratūra Lembergam grib piesiet neesošu firmu |
04.04.2008. NRA
Nesen notikušajā akciju sabiedrības Ventbunkers akcionāru pilnsapulcē apstiprinājušās vairākas lietas, kuras iepriekš presē tika pieminētas tikai kā iespējamas, dīvainas vai aizdomīgas - Neatkarīgā noskaidroja no vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
Desmitiem miljonu aizpludināti no Ventbunkera caur fiktīvo firmu Nīderlandē |
26.06.2008. NRA
Ventspils ostas lielākais tumšo naftas produktu terminālis un vienlaikus ietekmīgais holdings a/s Ventbunkers iepriekšējos gadus bijis parādā miljonus tipiskam nekur neatrodamam pastkastītes uzņēmumam Nīderlandē.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
