Viedoklis

Karš vienmēr dažiem nes peļņu. Daudziem nāvi. Vai ir ētiski ieguldīt asiņainu naudu biznesā?
English (United Kingdom) Latvian
Sākums Jaunumi Prokuratūra Lembergam grib piesiet neesošu firmu
Prokuratūra Lembergam grib piesiet neesošu firmu
04.04.2008. NRA
Nesen notikušajā akciju sabiedrības Ventbunkers akcionāru pilnsapulcē apstiprinājušās vairākas lietas, kuras iepriekš presē tika pieminētas tikai kā iespējamas, dīvainas vai aizdomīgas - Neatkarīgā noskaidroja no vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem.

Ventbunkers savulaik tika uzskatīts par ietekmīgāko naftas tranzīta kompāniju Latvijā un galveno uzņēmumu Ventspils tranzīta biznesā. Dažus gadus atpakaļ tieši par Ventbunkeru risinājās milžu cīņas starp tiem, kuri negribēja ārzemniekiem pārdot naftas tranzīta biznesu (to redzamākais pārstāvis ir Ventspils mērs Aivars Lembergs), un tiem, kuri publiski pauda vēlmi šo biznesu pārdot vispirms krieviem un pēc tam austriešiem (tā sauktais Ventspils četrinieks - Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs).
Prokuratūras piparbodīte
Ventbunkera mazākuma akcionāra - kompānijas Optima Management - pārstāvis advokāts Juris Narkēvičs apstiprināja, ka 22. februārī notikušajā Ventbunkera akcionāru pilnsapulcē, kas turpinājusies arī 27. martā, parādījies jauns akcionārs - Yelverton Investment B. V. No iepriekšējā Ventbunkera kontrolpaketes turētāja - Yelverton Investments B. V. - jaunais akcionārs atšķiras tikai ar vienu burtu nosaukumā un reģistrācijas numuru. Yelverton Investments B. V. akcijas prokuratūra ir arestējusi, jo uzskata, ka tās pieder A. Lembergam, kaut gan Ventspils mērs pats publiski ir paudis, ka viņam nekad nav piederējis "Yelverton nedz ar s, nedz bez s".
Ar arestētajām akcijām akcionāru pilnsapulcē balsojis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam prokuratūra šīs akcijas nodevusi glabāšanā. R. Meroni pats sevi iecēlis par pilnsapulces vadītāju un paziņojis, ka prokuratūra viņam devusi neierobežotas pilnvaras rīkoties ar arestētajām akcijām. Tostarp R. Meroni varot balsot par Ventbunkera peļņas sadali, ko turpretī nedrīkst darīt A. Lemberga bērni, kuriem piederošās akcijas arī ir arestētas (abiem pa 0,1% akciju). J. Narkēvičs par šādu prokuratūras doto pilnvarojumu R. Meroni pauda izbrīnu. "Nenosakot ierobežojumus pārvaldnieka rīcībai ar arestēto mantu, prokuratūra nerīkojas, lai nodrošinātu sagaidāmos ienākumus no iespējamās mantas konfiskācijas. Būtu sāpīgi, ja šis pasākums beigu beigās izrādīsies prasta piparbodīte," teica advokāts.
Jautra kompānija
No citiem avotiem Neatkarīgā noskaidroja vēl dažas pietiekami pikantas detaļas. Katram no abiem Yelverton tagad pieder pa 29,08% Ventbunkera akciju, līdz ar to kontrolpakete formāli vairs neatrodas vienās rokās. Vairākums balsojumos tiek nodrošināts, parasti bloķējoties abiem Yelverton ar O. Stepanova pārstāvjiem.
Ar nearestētajām Yelverton Investment akcijām balsojuši Mārtiņš Kvēps, kurš savulaik piedalījās akciju arestēšanā kā tulks speciālists, kā arī viņa partneris Arnis Nīcgalis. Jaunā akcionāra pārstāvji atteikušies paskaidrot, kā tikuši pie Ventbunkera akcijām, apejot likumā noteikto prasību par pirmpirkuma tiesībām esošajiem akcionāriem.
Ar O. Berķim piederošā SIA Kement akcijām balsojis Jaunā laika Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis.
Likums nav jāievēro
Bloķējoties R. Meroni ar O. Stepanova pārstāvi, izdevies noraidīt darba kārtības jautājumu, kurā bija paredzēts izskatīt trīs Ventbunkera mazākuma akcionāru pārstāvju - O. Berķa, I. Skoka un G. Ševcova - sūdzību par Ventbunkera padomes priekšsēdētāja R. Meroni atrašanos interešu konfliktā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka minētie trīs miljonāri rakstiski pārmeta R. Meroni gan nozīmīgu investīciju jautājumu novilcināšanu, gan vēlmi uzspiest "iegādāties a/s Ventspils nafta akcijas par Ventbunkeram neizdevīgu cenu" no uzņēmuma, ko pārvalda pats R. Meroni, kā arī citas "bezatbildīgas" darbības. Minētā vēstule liecināja par acīmredzamu šķelšanos Lemberga oponentu rindās. Turklāt, balsojot par sūdzības neizskatīšanu, R. Meroni ir pieļāvis kārtējo interešu konfliktu un pārkāpis Komerclikuma 280. pantu. Tajā teikts, ka akcionāram, kurš vienlaikus ir arī padomes vai valdes loceklis, nav balsstiesību, pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu, kā arī ja tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu.
Vēl kāda pikanta detaļa - Ventbunkera akcionāru pilnsapulces dokumenti liecina, ka Yelverton Investments B. V. akcijām uzlikts arests šā gada 23. janvārī. Savukārt laikraksts Diena par šo akciju arestu ziņoja jau mēnesi iepriekš - pagājušā gada beigās. Tas liecina, ka Dienas avotam par prokuratūras ieplānotajām procesuālajām darbībām bijis zināms ilgi pirms to veikšanas. Par to, ka trešās personas laikus tiek brīdinātas par procesuālajām darbībām, liecina arī fakts, ka vispirms tika radīts Yelverton "klons" un tikai tad tika uzlikts arests šīs kompānijas akcijām.
Atskaites nedrīkst prasīt?
Prokuratūra jau vairākkārt nav pēc būtības atbildējusi uz Neatkarīgās jautājumiem saistībā ar R. Meroni un M. Kvēpa pakalpojumu izmantošanu procesuālajās darbībās, apgalvojot, ka tā ir informācija par iegūtiem pierādījumiem, kas netiek komentēta. Ņemot to vērā, Neatkarīgā lūdza prokuratūrai izskaidrot atskaites kārtību par arestētu mantu, abstrahējoties no konkrētā gadījuma. Tika jautāts, vai personai, kurai manta ir nodota glabāšanā, ir par to jāatskaitās prokuratūrai un cik bieži; no kādiem līdzekļiem prokuratūra sedz mantas glabāšanas izdevumus; cik lielu algu un prēmijas no arestētā uzņēmuma līdzekļiem sev drīkst piešķirt mantas glabātājs; kā prokuratūra var konstatēt, vai arestēto akciju un kapitāla daļu vērtība nav apzināti samazināta; kurš izvērtē, vai mantas pieskatītājs ar to ir rīkojies kā labs saimnieks; vai arestēto akciju un kapitāla daļu glabātājam savā darbībā ir jāievēro Komerclikums u. tml. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa uz šiem jautājumiem īsi atbildēja: "Ne Kriminālprocesa likums, ne Ministru kabineta noteikumi nr. 726 par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestētu mantu nav deleģējuši procesa virzītājam tiesības pieprasīt atskaites, segt glabāšanas izdevumus, kontrolēt uzlikto procesuālo pienākumu pildīšanu un veikt citas darbības, kuras ietvertas jūsu uzdotajos jautājumos.


 
Vai jūsuprāt valsts institūcijas mēdz piesegt ekonomiskos noziegumus?